Neliels atskats par aizvadīto sezonu.

 2012. gada motosporta sezona...

Sezonu iesāku braucot ziemas motokrosā bez radzēm, kā arī Skijoringu ar ( Rihardu Gulbi ).

Fiziskās formas uzturēšanai slēpoju ar distanču slēpēm uzvaras parkā, kā arī iespēju robežās

( ziemas apstākļos ) skrēju krosus.

Sākoties pavasarim pabraucu vairākus treniņus pa smilšu trasēm lai pārslēgtos no sniega un ledus uz smiltīm un dubļiem.

Sezonas laikā braucu Latvijas kausā 1h apvidus motokrosā, Latvijas kausā motokrosā, Latvijas un Baltijas čempionātā 2h Endurokrosā ( Cross Country ), kā arī 4h komandas sacensībās '' AUTOEURO '' kauss.

Smagākās no sacensībām viennozīmīgi bija tās kurās gaisa temperatūra bija virs + 20, 25... un spilgti iespiedušies atmiņā ir Vidrižu MILZĪGIE dubļi, kas nebija viegli ne man, nedz mocim.

Acis pilnas ar zemi, pats izmircis kā žurka jau no pirmā apļa, kā arī liels pārbaudījums tehnikai, brīžiem likās - viss, nu gan tulīt pēc šīs '' pļeņčkas '' būs viss, mocis šo vienkārši nevar tač izturēt, bet re - braucu!!!

Katrā ziņā šajās sacensībās nobraucu absolūtajā vērtējumā pa 2. vietu - augstākais sniegums sezonā kādā no posmiem.

Par bēdīgāko no sezonas mirkļiem 100% varu nosaukt - Baltijas čempionāta 2h endurokrosu kas norisinājās

Lietuvas pilsētā ROKIŠKIS kur beidzās mocim degviela. Pirms šīm sacensībām tika veikts milzīgs dzinēja remonts, kā arī zināmā motošosejas braucēja Agra Neijas tēvs Valdis Neija '' Ieķūnēja '' cilindra galvu kas deva klāt jūtamu jaudu, bet jauda prasīja degvielas patēriņu, ko nebijām tik izteikti gaidījuši...

Tajās sacensībās kaut kā neizdevās starts, aizbraucu tālu - biju laikam pirmspēdējais vai pat pēdējais, piedalījās diezgan daudz sportistu un starp visiem pēdējā aplī devos kā 5. absolūtajā vērtējumā.

Līdz finišam pietrūka nieka 300-400m. Tas bija neaprakstāmi! Viss izdarīts, 2h spraiga cīņa ar trasi, sevi un konkurentiem un še, Lūdzu...

Protams nevar nepieminēt Apvidus motokrosā gūto traumu 07.10.2012. - ( Salauzti abu roku apakšdelmi ).

Tas bija šoks domāju, ka ne tikai man, bet arī apkārtējiem, gan sportistiem, gan radiniekiem.

Šis gadījums ja ne ļoti, tad vismaz nedaudz lika aizdomāties... Te tu brauc, viss super, viss labi un te pekšņi viss mainās pa 180 grādiem, tad vairs nav viss tik ĻOTI super.

Laikam šādus brīžus dažreiz sportista dzīvē vajag piedzīvot lai neliekas dzīve pārāk krāsaina un vienmuļa.

Paldies jāsaka Arvim Bumbieram par uzaicinājumu startēt 4h komandu sacensībās kurās personīgi es piedalījos 3. no 4. posmiem un komanda ieguva augsto 3. vietu sezonas kopvērtējumā.

Man ļoti patika šis sacensību modelis, apm. 1h gāz cik iet un tad brauc malā - turpina tavs komandas biedrs u.tt. Trase 70% sastāvēja no sausa, cieta seguma, 20% mežš un 10% pļava.

Bija interesanti cīnīties ar pretinieku komandām un patiesi labs veids labam treniņam.

Sīkākai informācijai par šīm sacensībām www.autoeuro.lv sadaļā SPORTS.

Sezona bija diezgan saspringta un noslogota, vismaz es to izjutu, jo bez sporta dzīves ir darbs.

Tātad viss kopā lika iespringt. Ja nebrauc ar moci, tad tu skrien krosus un trenējies, ja neskrien, tad skrūvē un pedantiski gatavo tehniku sacensībām, ja neskrūvē, tad esi darbā un pelni līdzekļus lai brauktu.

Katrā ziņā visu laiku ir ko darīt un nav tā, ka ir garlaicīgi.

Visā visumā 2012. sezonu vērtēju kā izdevušos un veiksmīgu!!!

Pateicos Vectēvam - Ojāram Kreilim par KĀRTĒJO sezonu.

Vectēva vai kā jau vairums cilvēku viņu sauc '' OICIS '', Oiča paša iniciatīvas pienākumu sarakstā ir

skaitīt punktus visas sezonas garumā, sacensībās uzņemt apļu laikus un rādīt trases malā

( ātrāk vai lēnāk... ) lai man skaidrs kā braukt, jo 2h laikā es pats nespēju 100% izvērtēt situāciju par pretinieku attālināšanos vai sekošanu, jo es nevaru visu laiku iet '' putenī '' visas 2h, ir jāsabalansē spēki.

Var jau 10 min. gāzt kā aptracis un ko darīt tālāk 1.50h ?!

Tātad tas ir ļoti būtiski!

Vēl Oicis seko līdzi laikam cik pavadīts trasē un apli pirms braukšanas boksos informē mani lai noskaņojos degvielas pildīšanai.

Boksu apmeklējums ir jāveic zibenīgā ātrumā, jo tas ir laiks, ko varētu pavadīt trasē cīnoties ar konkurentiem, katra sīkākā aizķeršanās var liegt uzvarēt sacensībās.

Vēl Oicis dienu vai divas dienas pirms katrām sacensībām paskubina mani:

( Nu, kas ar tehniku, viss kārtībā ???)

Jo savukārt manos pienākumos ir pirms katrām sacensībām sagatavot moci, salikt visas nepieciešamās lietas

 ( Degviela, ūdeņi, savs ekipējums, instrumenti, pārtika, rez. daļas u.c )  lai sacensības noritētu bez aizķeršanās, nedod Dievs kaut vienu lietu aizmirst. Tas ir milzīgs risks, tādējādi

var zaudēt visu sezonu vai reitingā nokrist krietni uz leju un tādā gadījumā nav jēgas nemaz stresot, trenēties un tērēt līdzekļus.

Kopā ar Vectēvu cītīgi skrējām ( krosiņus ) garos gabalus - 1h, 1:30 un pat 2h pa 2 vai trīs reizēm nedēļā, protams, ka Vectēvs brauca man līdzi ar velosipēdu, tas viņam arī ļoti labs treniņš!

Pateicoties Vectēva atbalstam varu atļauties piedalīties tik daudz dažādās sacensībās par ko esmu pateicīgs.

REZULTĀTI: 

 2012. Gada sezonā

Latvijas kausā 1h apvidus motokrosā AM2 klasē 

 1. vieta

Latvijas kausā apvidus motokrosā 4taktu klasē bez kubatūras ierobežojuma

 1. vieta

 
Latvijas čempionātā 2h endurokrosā
( Cuntry Cross ) Klasē - ( Elite - E2 )

  3. vieta

Baltijas čempionātā 2h endurokrosā
( Cross Country ) Klasē - ( Elite - E2 )
4. Vieta 

 ( Traumas dēļ izkritu no pirmā trijnieka... Nestartēju pēdējos 2 posmos. )

Latvijas čempionātā Skijoringā ( ar slēpotāju - Rihardu Gulbi )
5. vieta

Latvijas čempionātā ziemas motokrosā ( BEZ RADZĒM )
7. Vieta

 Braucu ar YAMAHA YZ - 450F

 Runājot par sasniegtajiem rezultātiem varu droši teikt:
'' Vectēvs koordinē un plāno, es izpildu ''

P.S.

Par plāniem uz 2013. gada motosporta sezonu nav īsti skaidrības cik daudz un ko brauksim, tas vēl tiek apspriests, jo milzīgu lomu spēlē finanses...

Katrā ziņā skaidrs ir tas, ka viss notiks mazākā apjomā.

A.J